banana republic.

mēs dzīvojam vienā mazmazītiņā valstī, tāpēc ņemsim un taisīsim bērnus, pa vidu padziedāsim par to, cik viss slikti, tad pastāstīsim vienu stāstu iz bērnības, iziesim uz dialogu ar skatītāju, paspēlēsimies skečos, jo visi taču zina - tas teātrī strādā (pēc dažiem ļoti labiem paraugiem spriežot), un turpināsim cerēt, ka patiks, ka nāks, pirks, runās. beigās viens nošausies, jo, kā rādās, izbeigušies prezervatīvi, kurus pūst un lidināt publikā. jānošaujas būtu visiem. jā, es biju uz 'čīkstošais klusums' un sasodīti vīlos, jo cilvēks, kura rokās ir nonācis materiāls ar nosaukumu 'goračije estonskije parņi' nav pat iedomājies attapties, ka konkrētais dramaturģiskais materiāls ir tapis improvizācijas izrādes rezultātā. davai, lai improvizācija paliek improvizācijai! ja tu gribi no tās izspiest k-ko labu, MAINI VISU! aj, nu, bēdīgi. un pat tik daudz nav izdarīts, kā pieminēts resurss, no kura ņemts iespaids (lasi -VISS pamats) šai izrādei! bet, protams, kāpēc gan to darīt. dzīvojam pampāļos, te neviens neko nav lasījis, neko nezina. ja lugu (kas tapa pierakstīta reālajā laikā, eksperimenta ietvaros, tāpēc, lai igauņi turpina dzīvot bez pārmetumiem) lasīt bija garlaicīgi, tad.. aj, bet, ko tur daudz - ejiet un skatieties. Vimba ir lielisks, ar to būs gana. es jau arī ņemu un piekasos visam kā tāda iesīkstējusi ome, kura tik vien spēj, kā nolamāt jauniešus, kas nepalaiž viņu apsēsties tramvajā. viss ir forši, forši, forši.

tā k-kā. vakarvakarā noskatījos 'love and other drugs'. kad gribas kādu .. nosacītu romkomu, tad šī ir īstā filma. iesaku. turklāt filma ir daudz jēdzīgāka par treileri. un tad es tā, filmas un pāris citu sakritību rezultātā, sāku domāt par tiem rītiem, kas pienāk pēc tam, kad tu aizmiedz ar domu: 'ā, fak! un kā, pie velna, mēs rīt atvadīsimies?' vai arī vienkārši aizmiedz, jo nespēj vairs domāt. nu, dulliem tak jābūt tiem rītiem, ne? jau iepriekš tu zini, cik dulliem, un zini, ka nevarēsi saprast, vai brokastis piedāvāt / prasīt, vai k-ko vēlāk rakstīt, nerakstīt, teikt, neteikt, eu, a acīs vispār skatīties? un tomēr, ja paspēj izvairīties no moraļņikiem, tad tas process, manuprāt, būtu pat baudāms. lūk.. katrā gadījumā būtu daudz interesantāk paskatīt / paklausīt stāstus par šādiem rītiem, kā.... jā, tieši tā :]

man ir apaļš matracis.

ras.

i'm a lady.

PAR superbeibēm. tas ir kā likums, kad k-kas man šur tur saiet grīstē, es sāku jūtūbē viņas k-kādā autopilotā, beznosacījuma refleksa rezultātā meklēt un pētīt, un apbrīnot. man tādas ir jau vairākas. un, lai k-kā mazdruksu pateiktos viņām par palīdzību, he, atķeksēšu viņas šeit. tāātad:

Santogold,

kuras īstais uzvārds ir White.. cik paradoksāli;

M.I.A,

kuru patiesībā viņu sauc மாதங்கி 'மாயா' அருள்பிரகாசம்;

Uffie,

kura starp manām superbeibēm ir visjaunākā;

Sia,

kurai pārsteidzošā sakarā bijusi sadarbība ar Aguiler'as kundzīti;

Robyn,

kuras lirika parasti vājprātā sakrīt ar piedzīvoto;

Milla Jovovich,

uz kuru es esmu paspējusi pabūt pat greizsirdīga, he;

Annie,

kurai ir tāda pati kleita, kā M.I.A'i.. turklāt tā kleita tīk arī man.

un patiesībā nav jau tā, ka ar šito sarakstiņu viss aprobežojas, nē, ir vēl visādas dāmas, kas mani aizrauj un iedvesmo, un liek pīkstēt par to, ka es arī gribu tā un šitā, un vēl visk-kā, bet šīs ir top of the pop. mierīgi visam apakšā varat vilkt muzikālās gaumes paralēles un citus brīnumus. piemēram, skatuves tēlus, nestandarta paskatus un spēju saglabāt sevi tā, ka visiem citiem bail paliek. ļauju, jo, ja godīgi apspriežos ar sevi, tas laikam arī ir tas, kas pavelk mani viņās tik ļoti. lūk. drīkstat dalīties ar mani arī savās superbeibēs, apsolos nepiesavināties :]

kas vēl tāds jauks un skaists? gribas pielādēt koferi un braukt pie šinšiļiem, izdarīt sev uzdotos darbus, un nedēļas nogalē mierīgu sirdi aizmukt uz pilsētu, kurā piedzimis vējš. gribas uzdot jautājumus un saņemt atbildes, un saprast, vai patiešām ir tā, ka nav apnicis visu laiku rīkoties pēc viena un tā paša parauga un ticības. gribas pirmreizīgumu mazliet. un pāris dienas atpakaļ man tapa skaidrs, ka to mierīgi var dabūt gatavu, jo, tas varbūt skanēs mazliet smieklīgi, bet arī 2.reizi tu vēl nekad neesi piedzīvojis, un diez vai piedzīvosi vēl kādreiz. lūk, cik skaista patiesība un sajūtu tīrība. jā, vakar mani kāds nosauca par vienkāršu patiesību spļaujošu mašīnu, un.. man tas pat patika, jo nospiedteuntaduztoruporaikonu :]

lūk. saule un zilas debesis iedvesmo. viss.

ras.

p.s. ibio, tā pēdējā saitīte nestrādā. nu, bet, ja ir iekāriens zināt, ko es ar to iepriekš biju domājusi, tad ierakstiet gūgles transleitera latviešu valodas sadaļā 'man patīk roboti', pārtulkojiet uz angļu valodu un tad piespiediet ruporikonu. kabūm.

cтоять смирна vol.2

sarāju sevi par purpināšanu. katru dienu ņemšu un apēdīšu pa vienai tāda, mazai un sarkanai, un viss nostāsies vietās. jo patiesībā jau.. ir visas iespējas, lai tā notiktu. lūk. vairāk neko neteikšu un turpināšu ēst dzērvenes pūdercukurā.

mīliet.

ras.

cтоять смирна!

un visi stāv ierindā, un smuki gaida, kas tad nu tagad būs, kas tad nu notiks. ja man būtu jāuzraksta saraksts ar to, kā man nav, es pati no brīnumiem nokristu gar zemi. za to man ir sāpošas mandeles. un fakts kā tāds - es parasti saslimstu, kad manī ir k-kāds diskomforts, vai arī, ja esmu 3h vārtījusies pa sniegu (kas šoreiz nav aktuāli). nu, nekas, nāks jauna nedēļa, nāks jauns padoms! palikšu pie šāda funktiera. galva reibst, temperatūra rāpjas pa trepītēm augšup, sasodīta būšana un viss nepareizi. jābrauc uz rīgu pabarot šinšiļi, jāsaņemas iztīrīt būris. lai vismaz viņiem viss forši un miers mājās. piens paliks vecs, putekļi krāsies, datora vads, klusi čūkstēdams uzspers gaisā dzirksteles un savu smirdīgo elektrodvēselīti. es tikmēr izgludināšu lindraciņus un rīt rāpšos uz skatuves, lai skaisti smaidītu. glāžainas acis un sārti vaigi - tas skatītājam der!

un nezināmu iemeslu dēļ, ausīs sāka džinkstēt vinnija pūka dziesmiņa, kurai finālā ir 'tidlī-bums'. nu, re.. kārtējo reizi pateicu neko! arī tā ir jāmāk.

ras.

lec, tīģeri, lec!

patīk bilde. 3x varat minēt, kāpēc.

piedod man par to, šito, vēl k-ko, piedod, lūdzu, zaķītkaķītbumbulīt, piedodpiedodpiedod.. šodien spīdēja saule, bija zilas debesis, es skrēju visu izdarīt. vienmēr jābūt uz strīpas, vienmēr viss jāpagūst, jāpaspēj, jājājā! lec, tīģeri! ūū.. e-pastu aizsūti, e-pastu saņem un pārtiec no tā, ka jūties mazliet svarīgs. uz galda smaržo hiacinte - tā patiesi ir manu dzimšanas dienu puķe. sūrst acis, trīc rokas, dvēseles miers sapļeckāts, šķiet, ka joprojām jūtu k-kur netālu svešu smaržu. nav tā, ka nepatīk. ir cilvēki, kuru smiekli mani kaitina, kaitina arī smiešanās mērķi (jā, mērķi, ne iemesli).. patiesībā varbūt tieši tāpēc kaitina paši smiekli. esi taču līdzjūtīga!! no pozitīvā uz negatīvo, jējē, ieslēdzam līdzsvaru! un, pie velna, tu vari vienreiz atbilst normām? tak ielien rāmī un dzīvo laimīgi! pie kkf šorīt bija lielā tautu staigāšana, copy pro tapa par satikšanās vietu. labs cilvēks liecās man pie vaiga, lai iedotu buču, es aizturēju elpu un aizgriezos, lai viņš nejūt peregaru. ū! sesijas beigas! gaisā izkūpējusi pašcieņa. un smieklīgi līdz elpas trūkumam, ka viņa izkūpēja tieši tur, kur es gribēju to pabarot! hahā. 'ja tu rīkotos pareizi, es tev varbūt iedotu konfekti,' teica pasaule un uzkrāva man mugurā pašpārmetumu tonnu. un tad es tā racionāli padomāju un izlēmu, nene, es neko tomēr nemainīšu - tā vienkāršāk!

aizver muti un salabo dvēseli. dvēselītīī!

ras.

p.s.1 'karaļa runa' tiešām ir splendid!

p.s.2 es aizsūtīju ratā savu sirdsapziņu un savācu no 'pastnieks zvana 2x' 'neverending story'. piedodiet.

p.s.3 edgars ir superlabs draugs.

tagad tā.

man ir 23, un viss ir kārtībā.

ras.

p.s. :]

we are golden.

šitas čalis - totāls must have. ar vai bez ūsām, bet ar pilnu vēderiņu gan!

un vispār - šodien iekš 'pastnieks zvana 2x' gribēju nospert grāmatu, par kuras eksistenci man nebija ne jausmas! 'bezgalīgais stāsts' ir ne tikai video formātā, bet arī reālas, taustāmas grāmatas paskatā, turklāt pārtulkots skaidrā latviešu valodā! + vēl burti iekš grāmatas ir nevis melni, bet pelēkzaļi un sarkani! kūl, ne? saldas bērnībatmiņas un ironisks smaids par nosaukumu. velns! ot, vajadzēja ņemt un PAņemt.. neviens pat nebūtu pamanījis, abet mani sagrāba un sabremzēja sirdsapziņa. pilnīgā nelaikā viņa pēkšņi atnāca mājās.

vispār.. galvenais, ko es gribēju pateikt ir tas, ka, ja šis nav iespēju laiks, tad es esmu tītars. ej un dari! paņaudēt arī drīkst, ja tik paralēli tiek darīts! tad īstā grāmata iekritīs īstajās rokās, īstajā vietā, blakus īstajam cilvēkam. tad no dzijas līdz zvaigznēm būs sekundes simtdaļas attālums. tad fantadroms pēkšņi būs tavs labākais draugs un acu raugs. viss ir jāņem un jādara te un tagad, jo - ihh! - we are golden.

ras.