Jūlijs. Vējš un lietus. Neko te negribu rakstīt. Zināma līdzība tai izjūtai, kas piemeklēja, kad beidzu rakstīt dienasgrāmatas. Toreiz gan tam bija konkrēts atskaites mirklis un punkts. Kas zina, iespējams, gaidu uz ko līdzīgu šoreiz. Par to, ko gaidu, negribu rakstīt. Pietiek ar to, ka gaidu.
Tā runā, ka cilvēks var pierast pie visa. Galvenais - nepierast pie tā, kas rada bezmērķīgu nīkuļošanu un samierināšanos ar to. Vēl vēlams nepierast pie vainas izjūtas par kaut ko, pie kā vainīgs saknē neesi. Vēl vēlams nepierast pie bailēm zaudēt. Tas tā - veselīgs atgādinājums pašai un citiem.
5 teikumi uz priekšu, 3 atpakaļ. Skolas pabeigtas. Dzīve sākusies. Ha.
ras.
Tā runā, ka cilvēks var pierast pie visa. Galvenais - nepierast pie tā, kas rada bezmērķīgu nīkuļošanu un samierināšanos ar to. Vēl vēlams nepierast pie vainas izjūtas par kaut ko, pie kā vainīgs saknē neesi. Vēl vēlams nepierast pie bailēm zaudēt. Tas tā - veselīgs atgādinājums pašai un citiem.
5 teikumi uz priekšu, 3 atpakaļ. Skolas pabeigtas. Dzīve sākusies. Ha.
ras.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru