Kaucējs.

Sēž naktī četri uz soliņa un iekšēji kauc. Viens pēc miera, otrs pēc stabilitātes, trešais pēc sapratnes, ceturtais pēc spēka piekto nekad vairs nesatikt.

Iet naktī divi pa ielu un iekšēji kauc. Viens pēc aizraujošā, otrs pēc spēka piekto nekad vairs nesatikt.

Iet naktī divi pa ielu un iekšēji kauc. Viens pēc threesome, otrs pēc spēka piekto nekad vairs nesatikt.

Sēž naktī četri bārā un iekšēji kauc. Viens pēc spējas ātri pierast pie jaunajiem apstākļiem, otrs pēc pieraduma, trešais pēc mierīga vakara noslēguma, ceturtais pēc spēka piekto nekad vairs nesatikt.

Dejo naktī trīs bārā un iekšēji kauc. Viens pēc klātesamības, otrs pēc vēlmes izdejot sāpīti ārā, trešais pēc spēka piekto nekad vairs nesatikt.

Iet naktī divi mājup un iekšēji kauc. Viens pēc kāda, kas to mājās sagaidītu, otrs arī.

Tik daudz smaidu vienas nakts laikā nebija redzēti sen. Tāpēc vajag vēl, vēl, vēl un vēl tādas naktis, kurās neviens nesūdzas, visi priecājas, visi dejo, smejas, apskaujas, nogāžas, dzer, pīpē un bučojas. Tādās naktīs taču ir tik labi, ka asteskauls laimē trīc! Žēl tikai, ka tas iekšējais muļķis, tas kaucējs, neko nesaprot un turpina brēkt. Lohs.

ras.

Cikcirik.

Jūlijs. Vējš un lietus. Neko te negribu rakstīt. Zināma līdzība tai izjūtai, kas piemeklēja, kad beidzu rakstīt dienasgrāmatas. Toreiz gan tam bija konkrēts atskaites mirklis un punkts. Kas zina, iespējams, gaidu uz ko līdzīgu šoreiz. Par to, ko gaidu, negribu rakstīt. Pietiek ar to, ka gaidu.

Tā runā, ka cilvēks var pierast pie visa. Galvenais - nepierast pie tā, kas rada bezmērķīgu nīkuļošanu un samierināšanos ar to. Vēl vēlams nepierast pie vainas izjūtas par kaut ko, pie kā vainīgs saknē neesi. Vēl vēlams nepierast pie bailēm zaudēt. Tas tā - veselīgs atgādinājums pašai un citiem.

5 teikumi uz priekšu, 3 atpakaļ. Skolas pabeigtas. Dzīve sākusies. Ha.

ras.