Patīk marts.

"Visas jūtas ir savijušās kopā, nevienas attiecības nav brīvas un norobežotas, viss šķērso visu."

/Lārss Keplers/

"Man mazliet salsts mugura un degungals, man mazliet gribas paslēpties zem segas. Man mazliet nepatīk, ka tu man nesaki to, ko es tāpat jau zinu, bet mana nepatika še neko nemainīs, jo izvēle ir tavās rokās," marta saulē Marta teic.

Tev viņš, viņa, viņš, viņa, viņai viņš, viņa, viņš, viņa, un visi klusē kā partizāni, cerot, ka noskaidrosies viss tak tāpat, bez liekas piepūles un veltas mēļu kulšanas. Un tomēr Martai nepatīk, un tomēr Martai mazliet salst, un tomēr Marta tāpēc nīgrojas un izdomā tevi ignorēt. Un tikai tad tu saproti, ka neba to tu gribēji, kaut arī tik glīti panāci.

"Par vēlu, par vēlu, par vēlu," marta saule Martai teic, un Marta iet pa marta saules stariem nodurtu galvu, jo reizēm pretīmnācējiem vieglāk acīs neskatīties.

Tas tā, vispārīgi ļoti.

ras.

^

Iebraukt pilsētā, tenteriski izvelties no autobusa un, papēžiem kaitinoši klaudzot pret bruģi, mesties pakaļ tramvajam, ienesties tajā, novilkt cimdus, atrast maku, izmakšķerēt no maka santīmus, nopirkt biļeti, ieķerties krēsla atzveltnē, lai nenožautos gar zemi, tikt līdz brīvai sēdvietai, atkrist tajā, noņemt kapuci, noturēt mantas, papūst malā matus, kas lien acīs, paskatīties pa tramvaja logu..

Atvadīties no draugiem, iznest no pagraba divriteni, uzsēsties uz tā, uzvilkt dūraiņus, savilkt ciešāk šalli, paskatīties pa labi, paskatīties pa kreisi, pārbraukt pāri ielai, iebraucot tuvējā bedrē, lai pārbaudītu jaunos amortizatorus, novērtēt tos atzinīgi, apstāties pie luksofora, pieturoties pie tā staba, pārbraukt pāri tiltam, ieraudzīt tālumā tramvaju, apstāties, lai ieklausītos, kā tas skan, paskatīties tramvaja logā..

Sakritību neesot.

--

Šodien LNt notika meiteņu kastings izrādei. Pāris pērles:

E. Kādu lomu tu gribētu nospēlēt?

X. Princesi!

E. Labo princesi vai slikto princesi?

X. Labo. Jo sliktās vienmēr zaudē un mirst. Es vēl esmu pārāk jauna, lai mirtu.

X. Cik tev gadu?

E. 28

X. Tikai?!

E. Jā.

X. Manai mammai ir miljons reižu vairāk gadu!

E. Ja? Cik?

X. 32

--

Ko es ar visu šo gribēju teikt? Laiki mainās, laiki iet, vērtības paliek. 10 gadi ir cauri, noticis vairāk kā saprašanas. 2003.gada 9.marts sākās ar tel.nr. samakšķerēšanu, 2013.gada 9.marts sākās ar zvanu no samakšķerētā tel.nr. Starp 28 un 32 ir 'miljons reižu vairāk', kas tāpat ir mazāk par 10, turklāt visi grib būt labie, jo negrib mirt. Ek, ka ar gribēšanu nepietiek, mazulīt! Vēl nedrīkst padoties.

ras.

Restless.

Vēl mazliet, vēl mazdrusciņ, vēl pāris metri, vēl pāris stundiņas, vēl tikai nedaudz, pavisam, pavisam nedaudz! Un tad jau drīkstēs, tad drīkstēs izstaipīties, pagulēt, pamosties, noskatīties kādu filmu, gulšņāt Liepājas pludmalē, ēst ķiršus, pieplakt un nelaist vaļā. Tā, lūk, visu laiku. Mazliet, tikai mazliet jāpagaida, lai tiktu pie tā kaut kā, tā dajebkā, ko uzreiz dabūt nevar. Jā, tieši tā es te sevi nemitīgi mānu un apšmaucu, lai tik neiefērētu plinti krūmos un nepakristu zem tiem visa apnikumā. Nē, nē, viss patiesībā ir labi, es tikai drusciņ brīnos, kur manī (mūsos?) tas spars visu laiku sev iestāstīt, ka "vēl tikai drusciņ", kas nereti ievelkas stundās, nedēļās, gados, sadragātās nervu šūnās un bezgalīgos papīru kalnos.. Viss atkarīgs, protams, no mērķa. Fenomenāli.

Tulpes vāzē, darbi kaudzē, haoss perimetrā, miers Liepājā. Viss kā pienākas.

ras.

P.S. Pēc nedēļas svinēšu sava mūža vērtīgāko melu desmit gadu jubileju [: