tu dzīvojies un centies tikt galā ar visiem saviem neskaitāmajiem pienākumiem. laiks rit uz priekšu un izdara savas korekcijas, kā tam, protams, jāpieklājas, visam, kas reiz bijis vērtība, atšķaidoties. arī tu aizpeldi kaut kur izplatījumā, īsti nerēķinoties ar to, uz kuru pusi tiek nesti tavi līdzgaitnieki. tu baudi brīžus, kad izdodas pieskarties mērķiem, baudi to, ka strādā savā profesijā, un brīdī, kad tev jautā, ko tu dari brīvajā laikā, saproti, ka darbu! un tev par to ir kaifs, bet tajā pašā laikā drusku tā kā kremt, ka tev vēl kādam kaut kas jāskaidro. lai nu kā, tu iekāp savā renē un ripo pa to tik, cik spēka. un tad pēkšņi, kad dzīvojies pa mammas mājām un naktī apķer savu pašu mīļāko bērnības spilvenu, tev zvana aizlaiks un atnes ezi. ezi! un tad jūs sēžat lieveņa dūmos, debesis ir zaļas, jūs runājat par multenēm un sapņiem, un Kafku, un Murakami, un Spiritualized, un to, ka tikai mazpilsētā ir forši saskrieties. tie ir tie brīži, kad dvēsele dejo kā zaķis.
ko es vēl neesmu pastāstījusi?
bija pirmizrāde a, uz kuru es nevarēju ierasties, jo laidos uz Londonu. ceļojums, maigi sakot, bija burvīgs - visu mācību parādu un naudas trūkuma vērts.
bija pirmizrāde b, pēc kuras pārsitu degunu tā, ka tas bija zils! un sapratu, ka esmu kļuvusi par pieciem fantastiskiem cilvēkiem bagātāka. ceru, ka viņi rēķinās ar to, ka no manis nav pārāk viegli tikt vaļā.
biju kāzās! viens no polārkaķiem tagad ir sieva. turklāt laulības bija absolūti varenas, jo visi tajās mulsi ķiķināja un smaidīja. tāda jokaina pirmreizīguma izjūta, kas līdzīga izlaidumam.
biju uz Ziedoni un Visumu. šķiet, ka visvairāk šai izrādē guvu tieši precīzi no Ziedoņa. kaut gan atzīšos, man ik pa brīdim juka - skatos uz viņu vai Kasparu Znotiņu. tas, lūk, liecina par profesionalitāti. par to, kas nepatika, nestāstīšu :]
biju LTDS sanāksmē, kas LDģ nesa labas ziņas un soli pretī izmaiņām.
biju uz Indrāniem! burvīgi un brīnišķīgi, un skaudri. scenogrāfija nogāza no kājām. mentalitāte izdarīja savas korekcijas un neļāva ieslīgt stereotipos par tekstu. tā, lūk, ir lielākā izrādes vērtība. jebkurā gadījumā - tiešām iesaku redzēt.
nu, ja! un tad Salaspils svētki un senie draugi, un ezis.
visādi citādi - turiet īkšķus, šis mēnesis būs vājprātīgi saspringts, lai neteiktu vairāk. "slabo?!" "ņih*ja." :]
ras.
p.s. mācību nolūkos uztaisīju sev tīkamākās dzejas izlasīti. pēdējā dzejoļa pēdējā rindiņa ir "noslēgta laikam esmu, jau liela".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru