reiz, pirms viss vēl bija sācies, Ādams uzrāvās viena sasodīta ābola dēļ! nu, tā vismaz mēļo. es šobrīd spirinos pretī veselam blāķim valdzinošā tamdēļ, ka bail izgāzties, redz'. bail nošaut greizi un dabūt pa muguru. bail, ka būs jānokrīt no imaginārā 'tas noteikti būtu tā un šitā' plauktiņa. bail pieķerties, vēl vairāk bail tikt pieķertai. jopcik, bumbiņ, kā nu būt, ko nu darīt? ķīselis. taču mans agregātstāvoklis vismaz vēsta par to, ka tuvojas pavasaris. oij, kā tuvojas.
?
ras.
p.s. patiesībā gribēju rakstīt par pēdējā laikā redzēto un lasīto, he, bet visi iespaidi sašļukuši vienā vienīgā. sviests un neinteresanti. piedodiet.
4 komentāri:
es tagad varētu iesperties pie tevis uz tēju un čīkstēšanas pilnu sarunu.
bet dari. visu dari, kad rodas iespēja, citādi pēc tam smelgs.
speries! pie manis viss ir pat daudz maz kārtīgs. vai arī 1dien!
pirmdien ne, bet otrdien pēcpusdienā/vakarā es tiktu. kā ar tevi?
stipri šaubos, jo man varbūt būs jābūt izrādē, bet, ja kas - došu ziņu! :]
Ierakstīt komentāru