pasaule bizo uz priekšu pa galvu pa kaklu, nemitīgi mani pliķēdama. tā, lūk, viss notiek. taču temps ir tik ātrs, ka nav laika atjēgties un analizēt, kas, kā, kāpēc. atliek vien darīt, darīt, darīt, pagulēt, darīt, darīt, atcerēties, ka jāpaēd, darīt, darīt, paēst, darīt, gulēt, darīt. un šitā pa rinķi vien. ir labi!
es pārtieku no svešām / neeksistējošām emocijām, es mīlu dramaturģiju.
dr.zoidberg
2 komentāri:
tikai neaizmirsti tādas pavisam nepieciešamas darbības kā uzsmaidīt kādam.
un nepazūdi tajā savā darītdarīšanā.
bučas.
uzsmaidu tev! :]
Ierakstīt komentāru