7.tramvajs

stāvu 7.tramvaja pieturā. pati maskačkas sirds, nākamā pietura aiz mazās kalna ielas. pretējā ielas pusē baņa, kas strādā 24/7, bibliotēka, kuras logi aizmūrēti putekļiem, un apbedīšanas birojs, kam virs durvīm izlikts reklāmas panelis, uz kura nemitīgi ņirb burti, piedāvājot supermegagiga piedāvājumus pirkt zārkus par lētāku cenu. spiež uz jūtām, ka nemirsti tagad, kad piedāvājums tik izdevīgs :] komercjociņu laikmets. lai nu kā - jau pa gabalu dzirdu, ka tuvojas TAS. 7.tramvajs visā savā skārda krāšņumā. iekāpju, apsēžos, pētu.

tur ir pusaklais onkulītis, kurš stacijas tuneļos pārdod paša pītus grozus (man reiz bija iekāriens par viņu taisīt doķeni). tur ir divi 50gadnieki, kuri nākamo pāris pieturu laikā izlok 'vanaga' bamsli. tur ir pārītis ar puspievērtām acīm, kas, manuprāt, īsti nesaprot, ne no kurienes viņi brauc, ne kurp. starpcitu dīvaina statistika, bet tādā agregātstāvoklī esošus cilvēkus visbiežāk nākas redzēt pa pāriem! atradušies viens otram tie turpina solidāri paverdzināt savu prātu un miesu sintētiskajam kosmosam. taču tas tā.. tur ir 20gadīga meita, kas visu laiku sūta kādam īsziņas, un viņas 40gadīgā māte, kura iesaka meitai šķirties no drauga, kas viņu visu laiku sit. paralēli padombārstīšanai mammīte triec iekšā balto no 0,7l pudeles, nedaloties mantā ar meitu, kas mātei neatbild nevienu vārdu visa ceļa garumā. vēl tur ir arī bariņš ar penšukiem, kas sāk drūzmēties pie durvīm 2 pieturas pirms iespējams uzost tirgus zivju paviljona smaku.

un tad tā dīvaini.. pa to laiku, kamēr skaļruņi nošņāc: ''centrāltirgus', nākamā pietura 'nacionālā opera',' un: ''nacionālā opera', nākamā pietura 'nacionālais teātris',' viss tramvaja saturs nomainās kardināli.

tur ir smalkas omītes, kuras stiepj stockmann iepirkumu tašas, tur ir puika, kurš, izgāzies pa divām vietām, spēlē spēlītes savā aifonā, tur ir 50gadnieks smalkā uzvalkā, kas paslēpts zem vēl smalkāka pusmēteļa, tur ir beibe, kurai somā vaukšķ trīcošs sunītis..

''ausekļa iela', galapunkts.'

izkāpju no tramvaja klusajā Rīgas centrā. aiz manis izkāpj tramvaja vadītājs, kas kāri izelpo cigareti. es arī pīpētu, ja katru dienu man būtu ar skārdeni jāuzšķērž mūsu sabiedrības iekšas.. atpakaļ uz centru es eju kājām.

:]

ras.

p.s. un tu visu laiku centies atbilst prasībām. cik nogurdinoši.