lec, tīģeri, lec!

patīk bilde. 3x varat minēt, kāpēc.

piedod man par to, šito, vēl k-ko, piedod, lūdzu, zaķītkaķītbumbulīt, piedodpiedodpiedod.. šodien spīdēja saule, bija zilas debesis, es skrēju visu izdarīt. vienmēr jābūt uz strīpas, vienmēr viss jāpagūst, jāpaspēj, jājājā! lec, tīģeri! ūū.. e-pastu aizsūti, e-pastu saņem un pārtiec no tā, ka jūties mazliet svarīgs. uz galda smaržo hiacinte - tā patiesi ir manu dzimšanas dienu puķe. sūrst acis, trīc rokas, dvēseles miers sapļeckāts, šķiet, ka joprojām jūtu k-kur netālu svešu smaržu. nav tā, ka nepatīk. ir cilvēki, kuru smiekli mani kaitina, kaitina arī smiešanās mērķi (jā, mērķi, ne iemesli).. patiesībā varbūt tieši tāpēc kaitina paši smiekli. esi taču līdzjūtīga!! no pozitīvā uz negatīvo, jējē, ieslēdzam līdzsvaru! un, pie velna, tu vari vienreiz atbilst normām? tak ielien rāmī un dzīvo laimīgi! pie kkf šorīt bija lielā tautu staigāšana, copy pro tapa par satikšanās vietu. labs cilvēks liecās man pie vaiga, lai iedotu buču, es aizturēju elpu un aizgriezos, lai viņš nejūt peregaru. ū! sesijas beigas! gaisā izkūpējusi pašcieņa. un smieklīgi līdz elpas trūkumam, ka viņa izkūpēja tieši tur, kur es gribēju to pabarot! hahā. 'ja tu rīkotos pareizi, es tev varbūt iedotu konfekti,' teica pasaule un uzkrāva man mugurā pašpārmetumu tonnu. un tad es tā racionāli padomāju un izlēmu, nene, es neko tomēr nemainīšu - tā vienkāršāk!

aizver muti un salabo dvēseli. dvēselītīī!

ras.

p.s.1 'karaļa runa' tiešām ir splendid!

p.s.2 es aizsūtīju ratā savu sirdsapziņu un savācu no 'pastnieks zvana 2x' 'neverending story'. piedodiet.

p.s.3 edgars ir superlabs draugs.

tagad tā.

man ir 23, un viss ir kārtībā.

ras.

p.s. :]

we are golden.

šitas čalis - totāls must have. ar vai bez ūsām, bet ar pilnu vēderiņu gan!

un vispār - šodien iekš 'pastnieks zvana 2x' gribēju nospert grāmatu, par kuras eksistenci man nebija ne jausmas! 'bezgalīgais stāsts' ir ne tikai video formātā, bet arī reālas, taustāmas grāmatas paskatā, turklāt pārtulkots skaidrā latviešu valodā! + vēl burti iekš grāmatas ir nevis melni, bet pelēkzaļi un sarkani! kūl, ne? saldas bērnībatmiņas un ironisks smaids par nosaukumu. velns! ot, vajadzēja ņemt un PAņemt.. neviens pat nebūtu pamanījis, abet mani sagrāba un sabremzēja sirdsapziņa. pilnīgā nelaikā viņa pēkšņi atnāca mājās.

vispār.. galvenais, ko es gribēju pateikt ir tas, ka, ja šis nav iespēju laiks, tad es esmu tītars. ej un dari! paņaudēt arī drīkst, ja tik paralēli tiek darīts! tad īstā grāmata iekritīs īstajās rokās, īstajā vietā, blakus īstajam cilvēkam. tad no dzijas līdz zvaigznēm būs sekundes simtdaļas attālums. tad fantadroms pēkšņi būs tavs labākais draugs un acu raugs. viss ir jāņem un jādara te un tagad, jo - ihh! - we are golden.

ras.

7.tramvajs

stāvu 7.tramvaja pieturā. pati maskačkas sirds, nākamā pietura aiz mazās kalna ielas. pretējā ielas pusē baņa, kas strādā 24/7, bibliotēka, kuras logi aizmūrēti putekļiem, un apbedīšanas birojs, kam virs durvīm izlikts reklāmas panelis, uz kura nemitīgi ņirb burti, piedāvājot supermegagiga piedāvājumus pirkt zārkus par lētāku cenu. spiež uz jūtām, ka nemirsti tagad, kad piedāvājums tik izdevīgs :] komercjociņu laikmets. lai nu kā - jau pa gabalu dzirdu, ka tuvojas TAS. 7.tramvajs visā savā skārda krāšņumā. iekāpju, apsēžos, pētu.

tur ir pusaklais onkulītis, kurš stacijas tuneļos pārdod paša pītus grozus (man reiz bija iekāriens par viņu taisīt doķeni). tur ir divi 50gadnieki, kuri nākamo pāris pieturu laikā izlok 'vanaga' bamsli. tur ir pārītis ar puspievērtām acīm, kas, manuprāt, īsti nesaprot, ne no kurienes viņi brauc, ne kurp. starpcitu dīvaina statistika, bet tādā agregātstāvoklī esošus cilvēkus visbiežāk nākas redzēt pa pāriem! atradušies viens otram tie turpina solidāri paverdzināt savu prātu un miesu sintētiskajam kosmosam. taču tas tā.. tur ir 20gadīga meita, kas visu laiku sūta kādam īsziņas, un viņas 40gadīgā māte, kura iesaka meitai šķirties no drauga, kas viņu visu laiku sit. paralēli padombārstīšanai mammīte triec iekšā balto no 0,7l pudeles, nedaloties mantā ar meitu, kas mātei neatbild nevienu vārdu visa ceļa garumā. vēl tur ir arī bariņš ar penšukiem, kas sāk drūzmēties pie durvīm 2 pieturas pirms iespējams uzost tirgus zivju paviljona smaku.

un tad tā dīvaini.. pa to laiku, kamēr skaļruņi nošņāc: ''centrāltirgus', nākamā pietura 'nacionālā opera',' un: ''nacionālā opera', nākamā pietura 'nacionālais teātris',' viss tramvaja saturs nomainās kardināli.

tur ir smalkas omītes, kuras stiepj stockmann iepirkumu tašas, tur ir puika, kurš, izgāzies pa divām vietām, spēlē spēlītes savā aifonā, tur ir 50gadnieks smalkā uzvalkā, kas paslēpts zem vēl smalkāka pusmēteļa, tur ir beibe, kurai somā vaukšķ trīcošs sunītis..

''ausekļa iela', galapunkts.'

izkāpju no tramvaja klusajā Rīgas centrā. aiz manis izkāpj tramvaja vadītājs, kas kāri izelpo cigareti. es arī pīpētu, ja katru dienu man būtu ar skārdeni jāuzšķērž mūsu sabiedrības iekšas.. atpakaļ uz centru es eju kājām.

:]

ras.

p.s. un tu visu laiku centies atbilst prasībām. cik nogurdinoši.

love will set your soul on fire.

tīk. pasapņot arī!

'pēdējā laikā' drusciņ sanāk domāt par pašpietiekamību un snobismu. par pašapmierinātību un taisnām mugurām. reakciju patiesībā nav, ir tikai pretreakcijas. un kāds gudrs cilvēks, vārdā Raj Persaud, ir teicis, ka pašpārliecinātība rodas tad, kad tu:

promise yourself, no matter how difficult the problem life throws at you, that you will try as hard as you can to help yourself. you acknowledge that sometimes your efforts to help yourself may not result in success, as often being properly rewarded is not in your control.

ir dienas, kad lietas sāk nokārtoties, un tām ir jāsāk plūst līdzi. go!

ras.

blabla par blabla.

es spējot uzrakstīt mīlestību. ko?! es drīzāk spēju uzrakstīt histēriju, pārpratumus un nesaprašanās, un k-kādu nejēdzīgu mulšanu. taču par to nav runa.. vakar beidzās mans pusgadu ilgais / īsais sakars ar reklāmas dramaturģiju. pie velna, man pietrūks to lekciju, pēc kurām nebija spēks aizvilkties uz mājām, man pietrūks pasniedzēja centieni no mums k-ko izvilkt ārā, un pietrūks tāpēc, ka tas viss bija gluži vienkārši ļoti vērtīgi. un vispār - es pat šobrīd jūtu mazu vainas apziņu pati pret sevi par bastotajām lekcijām. taču, ko nu vairs! finālā, okšķerējoties i-neta dzīlēs, konstatēju faktu, ka pasniedzēji, kurus es iegūglēju, ir mani .. top of the pop pasniedzēji. svinīgi paziņoju, ka šobrīd viņu starpā ir Lauris Gundars, Gatis Šmits un Andris Akmentiņš. godi un pateicības! pieļauju domu, ka k-kad tuvākā vai tālākā nākotnē nobēršu šeit par viņiem kaut ko vairāk. lūk.

'ja jūs to visu uztaisīsiet, būsim godīgi, tas viss būs samērā vāji, tāpēc tīri aiz izmisuma skatītājs pieķersies kādam no stāstiem, kāds iemirdzēsies,' viņš teica, lai turpinātu ar: 'ja jūs paši to vēl neesat pamanījuši, tad jūs esat konkurenti.'

kas ir domu biedri? cilvēki, kuri viens otra klātbūtnē uzturas, jo tas viņiem ir savstarpēji izdevīgi.

pēkšņi gribas kaut kā iegrāmatot to visuvisu, kas ir sakrāts kabatās, turklāt nevienam nerādīt, he. ja gribat - varat iepriekšējo mini rindkopiņu savilkt kopā ar šo :]

ras.

p.s.

sesijas prieki.

šokolāde ir notiesāta, kõla izdzerta līdz pusratam, enerdžaizers mazliet uzkačāts, lēnītēm tuvojas nakts, un varbūt k-kad es pieķeršos mācīblietām.. jā, rit sesija, jā, rīt ir eksāmens :]

un tomēr kaut kas burvīgs ir sesijas laikā. pēkšņi visi paliek neticami izpalīdzīgi (jo pretī gaida tieši to pašu), pēkšņi visi cits par citu atceras, tu saņem un sūti vēstules cilvēkiem, kam nekad nerakstītu, jo gluži vienkārši kāds kādam kaut kad kaut ko ir palūdzis, lai izlīstu kārtējo reizi caur adatas aci un laimīgi dzīvotu tālāk! dots taču devējam atdodas! divas reizes gadā tu skaties pasniedzējiem acīs un smaidi, jo ceri, ka tas uzlabos situāciju, un viņi izliksies, ka nav manījuši lekciju kavēšanu, semināru neapmeklēšanu, klusu krākšanu, skaļu smiešanos, uzkrītošu purpināšanu par notiekošo, kā arī nupatnupat eksāmentelpā nepārprotami sadzirdamo papīriņu čaukstoņu tavās kabatās. jā, es atzīstos, es špikoju kā nelabais! pat tad, kad zinu visu, kas biļetē prasīts. saukšu to par refleksu :] man pat ir eksāmenšorti, eksāmenkleita un eksāmensvārki (šortiem špikerus vari aizlikt aiz maliņas, kleitai un svārkiem - kabatās). un, ja tā ņem, paldies franču valodai! špikot es iemācījos tieši precīzi 12 gadus sēžot madame Makarova stundās. pa brutālo! liet H2O es arī iemācījos tur, he, 34. kabineta valdzinājums, ja nemaldos.

lai nu kā. ir mana dramaturgbakalaura pēdējā sesija, rīt eksāmens ir reklāmas dramaturģijā (jau kaut kad iepriekš teicu, ka tas priekšmets ir rokenrols), un šodien pienāk ziņa no pasniedzēja:

eksāmens rīt ir pārcelts uz 16:00 (beigu laiks precīzi nav zināms), viss notiks Klāva mājās.

biedrs alkohols arī tiek ņemts līdzi!

how envious are you? :]

ras.

par seriāliem.

nē, nu, nav jau tā, ka man seriāli dziļi riebtos. nebūt ne! man patīk, es skatos, es gribētu reiz pati piedalīties kāda tapšanā (rakstīšanas procesā)! 'himym', '30 rock', visi vecie, labie un - ha! - pat 'glee' mani k-kā aizķer! taču ir tādi, kuru dēļ tā vien šķiet, būs jānokasa no tapetēm smadzenes, jo tās, tev pašam nemanot, ir vienkārši uzsprāgušas. приступаем:

vakar man bija tas prieks un gods, he, piedalīties 'ugunsgrēka' filmēšanā, un tā kā es neesmu parakstījusi nevienu pašu papīrīti par info konfidencialitāti, dalīšos pārdomās par tēmu. tv3 'ugunsgrēka' paviljonos ierodas 6 nepieredzējuši jaunieši (nu, okēj, 3 no viņiem 2 gadus ir pastudējuši mazliet aktiermeistarības pamatus). 5 no viņiem sižetā būs juristi, kamēr pāri palikusī meitene (es) būs reģistratore. tiem, kas epizodēs tikuši pie pāris teikumiem, tiek iedotas papīra lapas ar runājamajiem tekstiem. pārlasām, atrodam loģikas un pareizrakstības kļūdas, noignorējam. tad dodamies un grimmētavu, kur priekšā sēž Leons Krivāns (viņš ir bezgala jauks). viņš šķendējas par to, ka vecgada vakarā redzējis gadsimtu vecu 'sirdsmīļās monikas' jaungada koncerta ierakstu, kurā viņa vēders izskatījies TIK apaļš, ka bijis bail skatīties! un vēl viņam nepatīk, ka mūsdienās ir tik daudz un dažādas kosmētikas, ka normālu roku krēmu pat nav iespējams atrast. grimmētāja piekrīt - agrāk pilnīgi visam derēja glicerīns (?!). lai nu kā - uz sejas mums visiem tiek sagāzti pūderkrēmi, pa virsu vēl k-kas balts, tad atkal pūderkrēmi, rūži, ēnas, tušas, lūpu spīdumi, matos - visādas lakas.. viss, esam gatavi filmēties. ejam lejā uz to telpu, kas seriālā zināma kā biljarda zāle. trīs operatori stāv un stumj māgā pīrādziņus, rekvizitore kaut ko krāmē uz galda. kā vējš paviljonā ienesas režisore un sāk visus grūstīt un bakstīt. Leons Krivāns aka Mieriņš tikai spēj mums pačukstēt: "galvenais jau, lai tajā situācijā loģika ir, par tekstiem pārāk nedomājiet." pie manis pienāk skaņu vecis, kas aiz biksēm aizlaiž man mikrofona kastīti, un vadu piestiprina starp krūtīm. pats! starpcitu viņš mazliet atgādināja Dwight'u no 'the office'. lai nu kā, mēs vienreiz epizodei izsrkienam cauri, režisore ielien aizdurvē, mēs tur kaut ko kaut kā, līdz atskan 'nofilmēts!'.. un viss turpina notikt zvēra ātrumā ar pārējām epizodēm. aktieri ēd, ķiķina, uzkrītoši koķetē, ierodas mārtiņš freimanis ar mandarīnu maisiņu un šampi, pilnīgs haoss, bet, viņuprāt, viss tiek uzfilmēts! es tik vien spēju, kā pārliecināties par to, ka studiju laikā vēl cilvēkiem ir ilūzijas par to, cik skaists un cēls ir viņu izvēlētais amats, līdz visas uzburtās pilis sadrup pīšļos, ieraugot, cik nepareizi viss notiek realitātē. visi vienkārši ātrāk grib tikt mājās. nu, okēj, šampi iedzert arī var.

taču nav jau runa tikai par lv seriāliem, kas vēl ir zaļi un fišku absolūti nerubījoši (jā, arī manī mājo izteikti iluzora cerība par to, ka viss vēl tikai priekšā)! es NESAPROTU, kāpēc jāizgāž miljoni, lai veidotu seriālus par:

cilvēkiem kosmosa kuģī. fonā viss nemitīgi dūc, visi runā piezeminātās, lēnās un šausmīgi nopietnās balsīs. viņiem taču nav kur steigties! viņi ir kosmosā, viņi var vārīties par savām, nevienam neizprotamajām problēmām, līdz kāds scenārists iedomājas uzsūtīt viņiem kādu kosmosa kuģi. telpa mazliet patrīc, kāds apraudas, kāds atzīstas mīlestībā, un tad tiek paziņots, ka viss bija viltus trauksme - dzīvo laimīgi tālāk;

zombiju pārņemtu pasauli. ir survaivoru bariņš, kas dzīvo k-kādā nometnē, mežā, jo, redz, pilsētu ir ieņēmuši zombiji. visi šļaksta pa rinķi smadzenes, smagi elso, raud, izdzīvo, tad kadrā parādās kārtējais nenormāli sūdīgi nogrimmētais zombijs, kas ēd stirnas iekšas, visiem stress, un tad atkal smadzeņu šļakatas;

citplanētiešiem, kas grib ieņemt pasauli. visi atkal jau runā lēni un piezemēti, pārvietojas maksimāli stīvi, galina visus nost, uzsūta pasaulei sarkanas debesis un lietu, un, protams, jo ilgāk citplanētietis ir iemiesojies cilvēka ķermenī, jo vairāk viņš pārņem cilvēka īpašības (un tāda cilvēkveidīgajiem, he, ir tikai viena - looooves radīta pieķeršanās). dramatiski.

ko es ar šito gribēju teikt? es mīlu realitāti! un realitātes nav nevienā no augstāk vairāk paķidātajiem seriāliem :] zac it.

ras.

p.s. 'glee' man patīk, jo es esmu beigusi 'rfl', dejoju un esmu gana daudz arī šai dzīvē padziedājusi. atradu attaisnojumu, he.

dreams and desires.

sapņi un vēlmes, vēlmes un sapņi, un sapņisapņisapņi.. bū! ja nemaz nerunājam par to, ka manās rokās ir 5 raksturi (un tas ir tikai viens no darbiem), kas tā vien dīc un spiedz katrs pēc sava sapņa, tad paliek taču vēl tie, kas manējie. sapņi un vēlmes, un sapņispaņisapņi. būū! šodien uzskrēju virsū glītam sakāmajam:

if you want to

make your dreams come true,

the first thing you have to do is

WAKE UP

!!

BET tā sieviete - joanna quinn - kam pieder augstāk pieķeksētā multene, ir vienkārši absolūti lieliska. iekritu viņas jūtūbes filmiņās tā, ka maz neliekas. patīk man animācija līdz pēdējai vīlei, lūk, tā. un tam par godu es tūlīt pat (tūlīt pat!!) saņemšos, lai janvārbeigās man jums visiem būtu lieliskas ziņas. lūk.

ko vēl tādu prātīgu es varētu te pablabla? ok, filmas.

'virginity hit' - neticiet tur tām visām zvaigznītēm (es jau reiz rakstīju te k-ko par zvaigznīštrieku) un skatieties droši! beidzot filma, kurā ir jēlības, kuras nekrīt uz nerviem līdz nelabumam, jo tās ir viņu iekšējās jēlības, nevis sabāztas tur iekšā, jo, redz, hāhā (dūšbēgsmiekli), visiem būs baigi fanī. runa ir par puiku, kuram jāzaudē nevainība, un draugi viņam piepalīdz. aj, nu, forši, vārdsakot. viegli un labi.

'black swan' - ticiet tur tām visām zvaigznītēm (man šķiet, es k-kad arī k-ko rakstīju par pretrunām, he) un skatieties droši! viena no tām filmām, kas neatlaiž vaļā. tu viņu noskaties un tad tin viņu atpakaļ, pārķidā, izķidā, domā, domā, domā. forši. smadzenes dabū padarboties, un vispār, ja filma tiek uzbūvēta tā, ka viņu uzreiz gribas noskatīties vēlreiz - ir MEGA. taču lielākais mans prieks šīs filmas sakarā ir tas, ka datorgrafika bija tieši precīzi ne par daudz. tas pēdējā laikā ir retums.

'boy' - zvaigznīšu ir gana, un filma ir okēj. aiz sajūsmas nespiedzu, taču slikti arī nebija, tāpēc, ja kārojas mazus, forši runājošus čalīšus, kam lieli sapņi un mazas iespējas, plašas sirdis un bailes kļūdīties, go!

un tad vēl filma par to, kā mūūsu acu priekšā atplauka skaista, jauna draudzība, he. pārāk nekā, lai ieteiktu, tāpēc to, kas tur bija labs, paturēšu pati sev, hehe.

aiz loga ir izaugušas (tiešām IZAUGUŠAS) lāstekas. no rīta tās bija tikai līdz puslogam, taču tagad tās izskatās pēc reāliem ledus slēģiem. visa grīda ir nosēta ar zīmējamiem krāmiem, bet sajēgas, kā to bildi piebeigt, man nav. gads ir sācies ar gribešanu skatīties, lasīt un rakstīt (ekselenti), un rīt es pablabla šeit par to, kā norit filmēšana 'ugunsgrēkā' :]

lai jauks vakars!

ras.

новый год.

tā runā, ka nākamo gadu pavadīsi, kā sagaidīsi.

tā runā, ka tas, ko vēl, tiek vēlēts, lai piepildītos.

tā runā, ka jauns gads nāk ar jauniem centieniem kaut ko mainīt, uzlabot, salabot, pielabot.

forši!

sekunde nomaina sekundi, un tas visus stimulē uz lielām domām un darbiem.

2011. būs miers un harmonija. nebūs stresa un steigas, un panikas par to, ka kaut ko ir iespējams nokavēt. būs sakontaktēšana ar sensen neredzētiem cilvēkiem, būs izaicinājumi, siltas kājas, elektroniskas bučas, laime un prieki, negaidīti telefonzvani, labas filmas, garšīgi paēdieni, mazliet alkohola, būs brīnumsvecītes, zaļa zāle un bučošanās uz brīvības ielas. būs tā, ka nebūs nekā lieka - betmens būs supermena labākais draugs, un pasaule tiks glābta.

smaidi arī tu!

ras.

p.s. šorīt pat ņēmu un uzrakstīju vēstuli, kas, iespējams, pamainīs šo to turpmākās attīstības sakarā. re? apņemties un izdarīt var.

p.s.2 'virginity hit' patīk.