Un atkal tas šķitums, ka esi izmests no laivas, lai gan nevienu pašu brīdi laivā neesi bijis, un atkal naktī, kad spilveni mikli, gribas ķert pēc telefona un zvanīt, lai aizmigtu, un atkal radošās radības rosinājušas raudas, runājot par radībām kā par radīšanu, ne dzīvām būtnēm. Savelc punktiņus, nomierinies, elpo dziļi, viss ir labi. Kamēr visi punkti nebūs savienoti, kopbildi neieraudzīsi, to ierāmēt nevarēsi, tāpēc nav jēgas steigt pie pēdējā posma, ja pirmie vēl tikai pusratā, ja tas viss tāpat pagaidām ne pēc kā neizskatīsies.
Pēc kāda izrādes mēģinājuma apmeklēšanas pagājušajā nedēļā, iekritu totālās pārdomās par to, kas vispār ir kas, kā mēs pret to attiecamies un nafigam attiecamies. Un savu godīgumu tu vari uzspraust eglītes galotnei, ja nedraudzējies ar atbildību. Tieši tik vienkārši. Visiem mums šķiet, ka mēs zinām, kā pasaule darbojas, un, ja ne to, kā tā darbojas, tad vismaz to, kā tai vajadzētu darboties! Loģiski. Bet patiesībā tikai bērns to zina, jo tai ļaujas, nevis pūlas kaut ko iegriezt pretējā virzienā. Un, kad tu būsi pietiekami atbildīgs, tad varēsi arī īstajā brīdī nolaist rokas un padoties, jo padošanās ne vienmēr ir kaut kāda degradācijas pazīme. To es te tā ne tikai tev, bet arī sev lieku aiz auss.
"Sarkangalvīte un Vilks" palaista brīvsolī. Ir gandarījums un vēlme darīt vēl. Tas arī viss. Zai, zai, zai, zai, zai. Kādas atziņas? Profesionalitāti var just, turklāt tā apbur, domāšanu līdzi var redzēt, jā, arī no 2.balkona pēdējās rindas, formālais rada karikatūru, sirsnīgums uzvar.
Paldies, paldies, paldies par visu to, kas man ir!
ras.
