šūpoles.

man tikai gribējās pateikt, ka viss ir supersuperforši.

ras.

don't mug yourself.

nu, jā, man varbūt gribas kādam aizspert prom galvu.

so?

kad viss paliek pārāk sarežģīti, un es sāku izjust atbildību par lietām, par kurām pat ne mazliet negribu to izjust, vienmēr esmu kārojusi mukt prom uz Liepāju. tagad arī. ja vien vēl varētu nodelītēt pāris apstākļus, faktus, cilvēkus (omgāš, es esmu ļauna, he). bet nopietni - kas par daudz, tas par skādi. sauksim to tā.

patiesībā pinķerīga nedēļa - pa vidu tam, ka sesija rit pilnā sparā un negrasās tik drīz vis beigties, brālēns ir apprecējies (vīrs?!), animācijas studija 'dauka' ir slēgta ('kaķīša dzirnavas'?!), riepa pārsprāgusi (kāpēc?!), kādam ir cits uzvārds (sieva?!), kāds taisās atgriezties šurp (paliec, kur esi?!), bet es gribu pagrābt aiz rokas un bizot prom, un uztaisīt pilnīgivienalgakojūspartosakāt izteiksmi. lai kāda tā arī būtu! jūnijs palicis mazliet par garu.

un vispār S-pilī šodien strītbools - agrāk šajās ceturtdienās pasaule pārstāja griezties, tagad.. tagad galvā mišungs un viss griežas kā centrifūgā, ignorējot pilnīgi visu, kas apkārt notiek! patiesībā jau.. nosacīts mišungs. patiesībā jau viss pa lielam skaidrs. patiesībā, patiesībā, patiesībā. gribu karstumu, pikantērijkleitu, ūdeni un blakus balsi.

ras.

p.s.

(pāris stundas vēlāk, kad top skaidrs, ka kārojas atkal k-ko nebūt pablabla)

viss ir pārliecības jautājums par to, ko tu dari. un nevar ņemt, un neko nenoskaidrojot, mesties virsū / klāt, whatever, lai sagaidītu, ka tev tāpat atbildēs. nu, nevar tā! ir jāpapēta, jāpavēro, jāpārliecinās par to, vai tu pats sajēdz, kas tev iekšās notiek, jāpabaksta (!), jāpieļauj visi iespējamie iznākumi, un tikai TAD tu drīksti taustīties tālāk. un, protams, pretī šitam ir cilvēks, piemēram, kuram man gribētos teikt - go! ha, smieklīgi :] kas vēl? mm.. gribas ūdeni un blakus balsi. no tulkošanas sāp galva, no nekā nedarīšanas - sirdsapziņas pārmetumi. šodien piefiksēju veselas 3 zaļas mašīnītes. nopietni. un vēl dažiem gribas pateikt, lai savu lāzerskatienu ieliek atvilktnītē un atvilktnīti aizver ciet. rajonā ir kruta. nu, bet, protams, ka rajonā ir kruta! rajons ir mājas. ar visu strītboolu un citām uzpariktēm, kas tavam rajonam ir kā elpot.

godīgi? visam ir izdomāti jau vismaz 3 gājieni uz priekšu :] cilvēka smadzenes strādā ģeniāli.

tiksimies aiz sienas!

kāzas.

tā. tas nu būtu izdarīts. viens no maniem labākajiem draugiem ir precēta sieva. un es nespēju saprast, kur palicis laiks! es neatceros, kā mēs iepazināmies, tas viss ir kaut kas tik sens un gruntīgs, es.. toties sapratu, kāda jēga ir kāzu pirmajam valsim. tad tu beidzot redzi, ka viņi tiešām ir vīrs un sieva. precēti! tanī mirklī visi vadiņi saslēdzas.

man tika dots uzdevums pastāstīt vecmeitu ballītē par viņas bijušajiem puikiem, un man pašai nebija ne jausmas, ka es zinu tik daudz. nejēdzīgi laba un īpaša sajūta. klātesamība un draugbūšana. to visu vispār nav iespējams te tā smuki uzrakstīt. un, lai cik arī kāzas reizēm varētu būt nejēdzīgi stresains un viesu (visbiežāk vecāku) kašķīgparaugstundīgs pasākums, tanī visā ir k-kas tāds, kas ir baigi skaisti. tas, ka viņi abi divi (jaunsaprecinātie, redz) no visiem tiem kašķiem un organizatoriskā bardaka ir prom. ek. sentimentāls jūtelīgums atkal jau mācas virsū. un es gluži vienkārši nevaru no tā atkratīties, he. altārs, paklājiņš, kāzu kleita (kuru ir sanācis palīdzēt uzvilkt), sapucēts līgavainis, visi stāv kājās, ar puķēm rokās, solījumi, sejas izteiksmes, un vīīss - asaras acīs, stulbs smaids sejā, un trīcošas rokas. mans mazais draugs ir sieva!! ek! nē, vēl ir par agru man k-ko prātīgāku par to visu te uzrakstīt. bet arī neveikli burti k-ko par to visu pasaka.

un, jā, es noķēru līgavas pušķi. tas labi smaržo, un man makā ir astoņkājis.

ras.