flopflopflop.

klausos 'the chemical brothers' u.c. skaistas lietas. domāju par to, ko meklēju lietās un cilvēkos, domāju par to, kur man draud kaut ko tādu atrast, domāju par sekām, domāju par iespējām, domāju, domāju, domāju, he. tā interesanti - it kā miers, it kā ne. satraukums? ne viennozīmīgi.

uz galda gerbera - dikti patīk tā puķe. vispār patīk puķes (no kura brīža?) un taisīt ēst (no kura brīža?), un gribas dabūt no Francijas maijpuķīšu smaržas! ļoti, ļoti gribas. jāņem un jāizmanto sakari! hell, yeah :]

un patiesībā vnk jābeidz visu sarežģīt, jo viss ir labi un vienkārši. saule spīd, un iebraukšana auzās ir tieši precīzi tas, ko vienmēr vislabāk sanāk atcerēties. tikko gribēju rakstīt, ka gaidu vasaru, bet patiesībā, he, es gaidu rītdienu, parītdienu un visas citas dienas līdz bezgalībai :] ta-dā!

http://www.youtube.com/watch?v=Cj7F0KU367s

pat nepamanīju, kurā brīdī visa mana šīsdienas minitrauksme pazuda, bet tas tikko notika. labi!

ras.

pienenes.

un tad piepeši no nekurienes uzradās viduslaiku cilvēki ar lāpām, dejām un dziesmām. mirkli padarbojušies savā nodabā pie baznīctrepēm, viņi izgaisa nezināmā virzienā, jo sētā (tur, kur improvizētā tualete un pudeļmiskaste) durvju nebjia. varbūt vīrietis ar uzgriežņu atslēgu komplektkastīti bija pie visa vainīgs, varbūt japāņi. pāri daugavai, no ab dambja puses, skanēja zaļumbaļļu dziesmas, krastmalā cilvēki vai nu dzēra, vai bučojās (vienādības zīme?!), koku lapas izskatījās kā vasarnaktīs, kāds bija nozadzis 9,3 kāpņflīzes, laiks bija doties prom. polārmaizīte bija garšīga, un izrādījās, ka bomžiki guļ pa kārtai - viens sēž uz vakts. labi, ka viņš nebija pārāk acīgs, citādāk mūsu brokastvīns tiktu ne mums. mūzika, ritms, pakustēšanās pseidoārtistu barā - forši. publikā atkal bija meitene, kura pirms vairākiem gadiem bbp tika iznesta no elektrotelts, jo drugs darīja savu darāmo - norāva jumtu, nospieda uz ceļiem un lika raustīties tai krampjos, ar putām uz lūpām, sak' pielūgsim savējos. tagad skaistule. savukārt pienenes naktīs guļ, un justies kā septiņiem rūķīšiem vienlaicīgi, ir iespējams, vēl tur bija 'mola' zāles laistītāji un kartupeļi mundierī uz dienvidu tilta, un apziņa, ka knišļi patiesībā ir mazmazītiņi taureņi. saule ausa skaisti, ievas (?) smaržoja daiļi.. arī pēc divu stundu miega uz spoguļgaldiņa.

aiziet gulēt ar labu sajūtu ir labi.

pamosties joprojām labā sajūtā ir pavisam labi.

paldies!

ras.

kčinng?

untrust us.

un tu vari slēpt savas grēksūdzes zem pūra, cik vien tev tīk. atnāks kāds, kurš nevis tikai redz un dzird, bet arī ieskatās un ieklausās (un runā!!), un tu būsi izlikts publiskai apskatei gluži pliks. ar vai bez tavas piekrišanas. tāpēc jau cilvēkiem liek atbildēt par to, ko viņi dara. cik šausmīgi vienkārša matemātika! noslēpums ir relatīvs jēdziens. bet nekas, pie visa var pierast - tā pieredze rāda.

domāju par lielām lietām. sapņoju un ļauju sapņiem materializēties, he. un tad brīnos par to, kurā mirklī sākas uzticēšanās, kur ir tas - kčinng! - jā, viņš / viņa drīkst par mani zināt vairāk kā citi. mistērija. un tikko tikai aptvēru, ka sapņi ir vairākveidu! dies pas, ja sāks piepildīties tie, kas rodas pa miegam. pagājšnakt sapņoju par milzīgu, milzīīīīgu skapi, kura vienā plauktā, lielā un rūpīgā piramīdā bija salikti vīriešu džemperi (plāni, adīti, ar pīnītēm) visos iespējamajos rozā krāsas toņos. jā, tieši tā - kāpēc?! patiesībā sapņoju vēl šo to, bet, ja es to 'šo to' uzrakstīšu te, tad pati samulsīšu. un stipri, turklāt. lūdzu, fantazējiet paši, cik vien tīk :] novēlu savu sarkšanu uz jūsu pleciem. ha!

vispār - daudz, daudz materiāla, par ko šonakt domāt. dāāudz, daudz. turklāt lielākā daļa jautājumi ir par un ap tēmu 'cik daudz tu par to zini?!' .. interesanti. pagaidām man viss patīk.

ras.

moraļņiki.

totāls rīts. neatceros, kā aizgāju gulēt, pirmdiena beidzās vareni. jūtos slikti. atkal jau grābt pēc telefona, zvanīt, runāt, kratīt sirdi. jājā, mana pasaule esot jutekliskāka.. es teiktu, ka mana pasaule, izlijusi līdz pēdējai vīlei, stāv basām kājām slapjā zālē un trīc pie visām miesām. gribas pārstāt iekšēji bļaut, gribas pārstāt skraidīt visu laiku pa rinķi, neatrodot sev vietu. muļķīgāk vairs nevar būt. liekas, ka esmu norijusi spridzekli, kurš uzies gaisā, ja es nomierināšos, sakārtošu visu, kas man ir apkārt, visu, kas darās iekšā. būūm! un galva paripo zem gultas. slikti. nepatīk. sadedzinātas zeķbikses, sagriezta kāja, salietas drēbes, saķerts klepus, saplēsta vāze - mega destruktīvi. gribas raudāt, bet nav laika. viss jāsavāc un jāuztaisa mammai ēst. jāizlasa 2 lugas, jāuzraksta scenārijs, jāuzraksta pieteikums, jāiztulko materiāli darbam. could it be better? gribu pazust. viss.

lai jums saulaini svētki! /lg/

ras.

kiss me tiger.

vakar paguvu uz 'buru' koncertu - laime pilnīga un mute smaida, tikai ķermenis bišku pretojas manai nostājai, ka, redz, no kaut kā bija jāatsakās, lai spēka būtu vairāk kaut ko saradīt (turklāt tas nestrādā). es gribu dejot!! visu laiku. un skaisti, he. nekas vispār nevar būt skaistāks par kustību.

sienas drusku smacē nost. uz galda stāv dzeltenas tulpes - forši! manas mīļākās puķes, bet tās sasodītās sienas smacē nost. kur palikusi bērnībpārliecība, ka 18 gadu vecumā iestājas 'lielā dzīve'? jūtos iesprūdusi laikā. kāds precas un gaida mazuli, kāds izlemjas braukt prom (pie), kāds gaida atgriežamies, kāds sāk dzīvot kopā.. kāds vēl visk-ko. palasot vecās dienasgrāmatas, varu nonākt pie secinājuma, ka esmu atgriezusies laikā, esmu atpakaļ savos 16. činkstēšanas maratons.

maijs. priekšā bezplānu vasara. braukšu uz liepāju, pazudīšu tur.

ras.