Labākais suvenīrs, ko atvest mājās no izbrauciena uz kādu citu zemi, ir raksturu vācelīte. Te tā vispārīgi un mazdrusku.
Pirmais ir treneris fitnesa klubā. Tāds, kurš sastāda visiem individuālos treniņu plānus, ēdienkartes, lasa par to visu lekcijas, kā arī pats turpina šai jomā mācīties. Nedzer alkoholu, nesmēķē, šokolādi neēd, taču smejas kā to visbiežāk dara rešņi (ļoti garšīgi, kājas sitot pret zemi un rokas mētājot pa gaisu) un uzskata, ka "Predator" ir filma, kas jāredz ikvienam. Viņam ir, ja nemaldos es un viņš pats, 21 vai 22 brāļi un māsas, no kuriem viņš ir vecākais. Ar mammu gan viņam diži labu attiecību nav, jo viņiem tā pieņemts, ka vecāki ir tavi radītāji, ne draugi.
Nākamajam ir bijis savs apsardzes firmas bizness, kas tika dalīts ar vēl diviem "draugiem". Nesaprašanās rezultātā viss pajucis. Šobrīd viņš nestrādā, jo darba laikā 2 reizes tika sašauts, tāpēc tagad tiesājas ar valsti par kompensācijas piedziņu un stāsta, kādu māju sev cels, kad pie naudas tiks. Vispār viņam jau ir bijusi tāda māja, bet to viņš atstāja sievai, kad ar to šķīrās. Vēl viņš māju ir uzcēlis saviem vecākiem, un viņa mamma ir kā apsēsta ar puķēm - piekrāmējusi puķpodiem pilnu visu mājas iekšpagalmu. Ekstrēmos musulmaņus viņš nesaprot. Nu, piemēram, kāpēc kādam pēkšņi būtu jāsāk staigāt burkā. Bet Dievam tic. Vēl viņš zina, kādu mašīnu sev pirks, kad tiks pie kompensācijas. Jo ar esošo BMW nav gana, lai gan (īpaši nesteidzoties) tas velk uz 180 km/h. Pārbaudīts.
Trešais ir pabeidzis Kembridžas universitāti un ir veiksmīgs advokāts, kuram ir pašam savs TV šovs par to pašu likumīgi tikumisko pasauli. Viņš visiem stāsta, ka ir Bin Ladena brālēns, jo to taču pēc acīm varot redzēt! Viņa teju labākā draudzene ir latviešu meitene Ginta, kurai esot debešķīgs dibens. Vēl viņam ir rokaspulksteņu fetišs, ļoti dzīva iztēle, onkulis Maskavā, kamdēļ arī prasme runāt krieviski, kā arī dīlošanas spējas, if you know, what I mean. Un skaistas, ļoti koptas rokas, kā arī ne pārāk liela patika pret aziātēm. Vēl viņš ir menedžējis dokumentālās filmas uzņemšanu. Par bokseri.
Ceturtais ir skolotājs, kurš sēdēja un smējās par to, ko kāds cits teica vai neteica.
Piektais ir profesionāls bokseris. Viņš izskatījās tāds prātīgs. Kluss.
Nākamais ir profesionāls futbolists. Kautrīgs ļoti. Jauks.
Un beidzamais ir reliģijas pasniedzējs, kas salauzis potīti, turēja to ūdenspīpju bārā uz galda. Viņš pārsteigts skatījās uz saviem draugiem, kad tie pārliecinoši stāstīja, ka viņš salauzis potīti, mūkot no savas milzīgās nigēriešu meitenes un lecot pāri sētai. Tad viņš smējās, tā arī nepateica, kā potīti salauza un beigās skatījās ne pārāk jēdzīgus video youtube, par kuriem pats dikti priecājās.
Šādi raksturu aizmetņi atrodas, kad latviete un lietuviete aizbrauc uz pāris dienām līdz UK un tur iepazīstas ar cilvēkiem no Nigērijas, Gambijas, Irānas, Afganistānas, Pakistānas, Ēģiptes un Jamaikas, tā arī nesatiekot nevienu "tīrasiņu" britu. Atkal.
Bijām Mančesterā, bijām Birmingemā, bijām VIP tipa ūdenspīpju bārā, bijām totālā geto klubā (smaržu, kas tur valda ar citu nesajaukt), bijām vācu Ziemassvētku tirgū, bijām bodēs un burzmā, un garšīgās ēstuvēs, šausmās par trekniem donatiem, laimē par labiem draugiem un pārliecībā, ka drīz atkal kaut kur jābrauc.
Paldies,
ras.
